Nora DeGold. Kā palīdzēt ātrāk sadziedēt brūces, ko radījuši ļauni cilvēki, kas izpostījuši Tevi vai tavu dzīvi?

NNNNGGGG 300Tā nu mēs te tā smuki dzīvojamies katrs pa savu dzīvi, kur katra diena ir vairāk vai mazāk līdzīga citām. Tikai ik pa laikam gadās šādi tādi piedzīvojumi, kas dzīves pelēko krāsu atsvaidzina ar košākiem toņiem. Visā visumā jūtamies vairāk vai mazāk apmierināti, varētu teikt – pat diezgan laimīgi. Bet tad, pavisam negaidot, iepazīstamies ar kādu cilvēku (vai cilvēkiem) un mūsu dzīves ceļi savijas pavisam cieši. Kā jau vienmēr, jaunā tikšanās šķiet daudzsološa un metamies tajā iekšā ar visu sirdi, izbaudot visu, ko tā dāvā, daudz nedomājot, līdz vienu dienu attopamies pie sasistas siles. Rezultātā tava dvēsele ir izpostīta tā, it kā tanks būtu pārbraucis pāri ziedošam puķu dārzam. Un sasodīts - sāp tā, ka nezini vairs kur likties! Sāp tā, ka vairs nespēj domāt par darbu, negribi redzēt nevienu cilvēku un pat lāga vairs negribas dzīvot. Bet trakākais it tas, ka no tā visa saviem spēkiem vairs nespēj tikt ārā. Nu labi, dvēsele izpostīta. Bet dzīve taču turpinās! Varētu iet tālāk, bet vairs neizdodas un nav spēka. Protams, naids un ļaunums uz šiem cilvēkiem par pastrādāto genocīdu pret Tevi plūst aumaļām, bet sirds asiņo.
Ja godīgi, pat tādas brūces var sadziedēt, turklāt ātri. Kā es to esmu darījusi? Nu, vispirms to savu naidu un ļaunumu pret pāridarītājiem es šiem nogādāju caur melnās maģijas rituāliem. Kad salieku labi daudz vecos labos lāstus un nolādējumus, tad man smaids ir līdz ausīm. Es zinu un kā vēl zinu, ka tādas lietiņas strādā un nostrādā, ja ir pareizi sataisītas! Kad naids un ļaunums ir atstājis manu sirdi, es uz šiem neģēļiem varu paskatīties kā uz saviem dzīves skolotājiem. Jā, turklāt izrādās, ka katrs no viņiem man ir pasniedzis veselu kursu un iedevis prātam neaptveramas zināšanas. Savu reizi var tik pabrīnīties, kam tas viss ir jāzina? Nu, piemēram, ja esi kādreiz bijis pamatīgi izmuļķots, tad izmuļķošanas amats tagad ir rokā. Ar savu praktisko pieredzi vari to likt lietā, turklāt pa smalko un ar vērienu. Tu aptver, ka reāli ar jebkuru citu cilvēku vari izdarīt to pašu, ko izdarīja ar Tevi.
Jā, dažreiz rodas jautājums, kālab dzīve Tev iedod rokās tik negantas zināšanas un tehnikas? Nu, uz šo jautājumu atbilde Tev pašam ir jāmeklē sevī. Varu Tev pateikt, ka pēc šādu ekskluzīvu mācību kursu apgūšanas, es jau pa gabalu pazīstu tos tipus un nu jau varu izlemt, sasieties ar tiem vai nē. Ja izlemju sasieties, tad zinu, kālab to daru un kam man tas ir vajadzīgs.
Un vēl, manu mīļo lasītāj, liec mierā un nedari pāri tiem, kuri nav Tevi sāpinājuši, kuri bijuši un ir labi cilvēki! Tur nu gan nav tā vieta, kur izklaidēties un taisīt eksperimentus! Ja dari, tad dari noteiktiem cilvēkiem, turklāt pamatoti un “pa tēmu”. Nu kaut kā tā.

NNNNGGGG 2000

(Foto, teksts ir mākslas projekta Art for progress melnraksts, tas viss ir māksla!)

Ar cieņu,
Nora DeGold