ĀJURVĒDA: Ajūrvēda izdala sešas garšas (2. lekcija)

Kad esat uzzinājuši savu konstitūciju un iepazinušies ar garšām, sniegšu ieteikumus katram no konstitūcijas tipiem. Ja jums ir jaukta konstitūcija, tad ņemiet vērā ieteikumus, kas attiecas uz abām.

 

Produktu veidi. Produkti tiek iedalīti viegli un grūti sagremojamos. Piemēram, kartupeļi, maize, rīsi pieder pie grūti sagremojamiem produktiem, bet pagatavotus dārzeņus un sulas sagremot ir daudz vieglāk. Sabalansētā ēdienreizē jāapēd trīs daļas grūti sagremojamo un viena daļa viegli sagremojamo produktu. Vakarā var ēst vairāk "vieglo" produktu, lai atvieglotu gremošanas sistēmas darbību.
Ēšanas paradumi. Tā kā Ājurvēdas filozofija izvirza gremošanas sistēmas stāvokli par galveno faktoru, no kura atkarīga laba veselība, pievērsiet lielu nozīmi tam, ko jūs ēdat un ko darāt ēšanas laikā. Televīzijas pārraižu skatīšanās vai grāmatas lasīšana ēšanas laikā tiek uzskatīta par sliktu paradumu.
Pilnvērtīgs uzturs. Dažādām došām tiek ieteikti dažādi ēdieni, tomēr galvenais princips ir pēc iespējas biežāk lietot svaigus un neapstrādātus produktus, lai izvairītos no toksīnu uzkrāšanās organismā.
Atcerieties- tā nav īslaicīga diēta, bet jauni, pastāvīgi ēšanas paradumi, kas ietekmēs jūsu veselību un vitalitāti nākotnē.
Ēšanas laiks. Starp ēdienreizēm ieteicams ieturēt intervālu no trim līdz sešām stundām, lai pietiktu laika iepriekšējās maltītes pārstrādāšanai. Ja jūs ēdat pareizi, tad mielošanās starp ēdienreizēm parasti nav vajadzīga. Pusdienām jābūt lielākajai dienas ēdienreizei, un tās jāēd laikā starp pulksten 12.00 un 13.00. Vakariņām jābūt vieglākām, un tās jāēd ne vēlāk kā pulksten 19.30.
Ēst vajadzētu ne pārāk ātri un ne pārāk lēni. Neēdiet, ja esat nervozs, dusmīgs vai nobijies, jo jebkāds emocionāli nestabils stāvoklis kavē ēdiena sagremošanu. Nedzeriet, ja esat izsalcis, un neēdiet, ja esat izslāpis. Maltītes laikā nedzeriet neko citu kā vien maziem malciņiem ūdeni.
Ēdiena izvēle. Kad pērkat pārtikas produktus, ņemiet vērā gadalaiku un došas. Izvēlieties augstas kvalitātes produktus, vislabāk svaigus vietējos ražojumus. Ēdienreizē jābūt vismaz trim no sešām pamatgaršām (sk. Garšas un došas), un ēdienam pēc iespējas biežāk jābūt siltam un svaigi pagatavotam. Lietojiet garšvielas, lai veicinātu gremošanu.
Augļi jāēd atsevišķi, un tie ir piemēroti ēšanai brokastīs. Vienā ēdienreizē var būt dažādi augļi, bet tos nedrīkst ēst kopā ar citiem produktiem.
Skābpiena produktus, piemēram, jogurtu, nevajadzētu ēst kopā ar saldajiem piena produktiem, tādiem kā piens un saldais krējums. Neēdiet piena produktus kopā ar cieti saturošiem produktiem.
Zaļus un termiski neapstrādātus produktus (lapu salāti, musli) nevajadzētu ēst vienlaikus ar pagatavotiem produktiem (ceptiem, vārītiem, sautētiem).
Būtiski ir zināt, kurus uztura līdzekļus drīkst lietot kopā, kurus ir ieteicams ēst atsevišķi un kādā secībā tos vēlams lietot. Ja pēc lēni sagremojama produkta apēd ātri sagremojamo, tad pēdējais ēdiens netiek izvadīts no kuņģa, jo izeju no kuņģa slēdz lēni sagremojamais. Ēdienus ar savelkošu iedarbību un vielas, kas sekmē ēdiena bojāšanos, nevajadzētu lietot maltītes beigās.
Ja pēc kāposta apēdīsiet ķiploku, tad vispirms apēstais sapūs. Bet pēc piena uzēsts siers sarecinās visu kuņģa saturu. Tukšā dūšā apēsts ābols atstāj kuņģi jau pēc 15-20 minūtēm, bet apelsīni vēl ātrāk. Ja augļi kuņģī nonāk pēc ēdienreizes, tad kuņģī tie paliek kopā ar pārējo ilgi sagremojamo pārtiku un pēc 20 minūtēm sāk bojāties.
Katra veida pārtikai nepieciešami savi gremošanas fermenti, tātad, lai pārstrādātu vienu vai otru uzturlīdzekli, ir nepieciešams cits kuņģa sulas sastāvs. Arī citi priekšnosacījumi konkrētā uzturlīdzekļa pārstrādei ir stipri atšķirīgi. Olbaltumvielu pārstrādei nepieciešama skāba vide. Savukārt cieti saturošu produktu sadalīšanās notiek sārmainā vidē, bet skāba vide bremzē attiecīgā fermenta darbību. Tāpēc olbaltumvielas un ogļhidrātus labāk neēst vienā ēdienreizē. Ogļhidrātus nedrīkst ēst arī kopā ar skābiem produktiem, piemēram, etiķi, citronu, kečupu. Maizei uzdzerot tomātu sulu, tiek nomākta siekalu amilāze, kas mutē sašķeļ cieti saturošo maizi.
Savukārt zarnu gremošanas fāzē aizkuņģa dziedzera sula sašķeļ barības putriņu, kas atstājusi kuņģi. Bet pilnīga barības putriņas sadalīšanās tievajās zarnās var notikt tikai pie nosacījuma, ja tā jau kuņģī ir pilnvērtīgi sadalījusies. Piemēram, ja apēd ūdenī vārītu biezputru, tad tā sadalās ne pārāk stipras kuņģa sulas ietekmē un ātri virzās no kuņģa ārā. Ja biezputru apēd kopā ar gaļu, tad vienlaicīgi nevar izdalīties kuņģa sula, kas derīga abiem produktu tipiem. Tāpēc šāds ēdiens kuņģī paliek pārāk ilgi un atstāj to, nesadalīts pilnvērtīgi. Protams, aizkuņģa dziedzera sula to sašķels, bet tas prasīs papildu slodzi aknām, aizkuņģa dziedzerim un tievajām zarnām. Pa to laiku pats ēdājs mocīsies ar "akmeni vēderā".
Cilvēka organismam nepieciešamie derīgie mikroorganismi barojas galvenokārt no augu valsts šķiedrām, bet gaļa sekmē pūšanas procesu nosakošas mikrofloras attīstību. Cilvēka gremošanas trakts ir orientēts uz augu valsts uzturu: augļiem, graudzālēm, sulīgiem dārzeņiem un zaļumiem. Svarīga nozīme ir tam, kādi mikroorganismi atrodas zarnās. No tiem ir atkarīga balastvielu pārvēršanās vai nu barības vielās vai toksīnos. No mikroorganismiem atkarīga arī pārējo uzturlīdzekļu kvalitatīva pārstrāde. Ja cilvēks pārtiku ēd pareizi, tad rezultāts ir jūtams: fēcēm nav gandrīz nekādas smakas un neveidojas gāzes.
Ājurvēdā ēdienreize sākas ar saldo ēdienu, jo ogļhidrāti ātrāk sagremojas, pārstrādājas un grib tikt ārā no kuņģa. Pēc tam seko gatavoti dārzeņi, kartupeļi, rīsi vai griķi. Arī tie ir ogļhidrāti, tikai sarežģītāki. Pēdējais ēdiens ir gaļa, un to ēd atsevišķi, jo gaļa ir koncentrēts olbaltumvielu produkts, kas ļoti ilgi paliek kuņģī. Ja gaļu ēd pirmo, tā nosprosto kuņģa izeju un neļauj ātrāk sagremojamiem ēdieniem tikt prom.
Biezpiens un siers ir ļoti koncentrēti olbaltumvielu produkti, bez kuriem tīri labi var iztikt. Tos nevajadzētu lietot katru dienu. Kafija, melnā tēja un šokolāde netiek rekomendēta nevienam, arī alkohols ne. Arī zupas nav nepieciešamas, tās labāk nelietot vai aizstāt ar biezeņzupām, kuras ieteicams ēst pirms cietā ēdiena.
Brokastīs jāēd viegli ēdieni vai jādzer sula. Pusdienas ir galvenā un obligātā ēdienreize, kurā jāēd visi smagie ēdieni. Launagā ieteicams izdzert 1-2 glāzes svaigi spiestas sulas vai ēst augļus. Vakariņās - viegli ēdieni, piemēram, tvaicēti vai sautēti dārzeņi, dārzeņu biezeņzupas.
Ēdienu secība:
1. Saldais ēdiens vai augļi.
2. Gatavoti graudi un/vai dārzeņi.
3. Gaļa un zivis + svaigu dārzeņu salāti vai lapu salāti.
Šķidruma lietošana: vismaz pusstundu pirms un pēc ēšanas ieteicams neko nedzert. Ēšanas laikā maziem malciņiem drīkst dzert siltu, negāzētu ūdeni vai garšvielu tējas.

Salds

Anīss, fenhelis, ķimenes, cukurs, sviests, palmu cukurs, rīsi, pākšaugi, augļi, piens, kardamons, kokoss, vairākums graudaugu, kausēts sviests.

Skābs

Granāti, tamarinds, tomāts, citrons, citi citrusaugi, raudzēti produkti (kefīrs, jogurts, marinādes, miso pasta, sojas mērce, etiķis)

Sāļš

Sāls, jūras aļģes, ēdiens ar paaugstinātu sāls saturu

Rūgts

Trigonella, krustnagliņas, kanēlis, cigoriņi, salāti, portulaks, lauru lapas, baklažāni, zaļumi, olīvas un lapu salāti

Ass

Čili pipari, ingvers, ķiploki, mārrutki, sinepes, sīpoli, melnie pipari

Sūrs (velkošs)

Nevārīti dārzeņi, tēja, nevārītas pupas, trigonella, kāposti (Briseles kāposti, galviņkāposti), nenobrieduši augļi, cidonija, hurma, kurkuma