Nora DeGold. Iepriekšējās dzīves - patiesība vai šokējošs izdomājums?

Nora DeGold NAVE300Jā, manu mīļo lasītāj, mēs katrs jūtamies tik īpašs, tik svarīgs un varens. Nu jā, pa lielam tā arī ir. Pasaule taču griežas ap mums un pastāv tikai mūsu dēļ, savādāk jau nav un nevar būt. Daba un līdzcilvēki nav nekas cits, kā tikai priekš mums radītais apkalpojošais personāls. Un pasarg Dievs, ja šis brīnums - Tu izrādītos mirstīgs, ka ar tavu miršanu aizietu bojā nevis pasaule, bet Tu. Ja Tu izzustu bez pēdām, tas taču būtu traki.
Droši vien brīžiem Tevi nodarbina pārdomas, kā tad ir patiesībā un interesē arī manas cēlās un viedās domas. Nu ko, likšu Tev atsaukt atmiņā tipisku nekoptu Sūnu ciema mežu, kurā starp augošajiem kokiem ir kaudzēm sakrituši vecie koki, kuri turpat pūst un pakāpeniski pārvēršas par kompostu. Tur skaidri redzams, ka nekādas iepriekšējās un nākamās dzīves šiem kokiem nav. Ja rūpīgi apskati kapus, tad ieraugi, ka arī tur ir līdzīgs skats – pamestas, aizaugušas kapu kopiņas, pussabrukuši pieminekļi, bet citur, kur dzimtas nav izmirušas, viss funkcionē. Labi, labi, teikšu godīgi – arī es nezinu, kā tur īsti ir – vai viss beidzas ar nāvi vai nē. Arī es reiz sabiju nāves pusē, bet tad man dzima ideja – varbūt mana mirstošā psihe izspēlēja kādu joku un tomēr vēl nebiju nomirusi līdz galam, kaut arī izskatījās, ka tas ir noticis? Tālab neatkarīgi no tā, kā ir vai nav patiesībā, neko neliedz savai sirdij. Dari ko gribi un nebaidies ne no kā! Ja nu beigās sanāk tikai komposts? Vai tad nebūs muļķīgi, ka visu dzīvi sev kaut ko liedzi?

LEJUPIELĀDĒ ATTĒLU UZ SAVU DATORU: 

Nora DeGold NAVE2000

(Foto, teksts ir mākslas projekta Art for progress melnraksts, tas viss ir māksla!)

Ar cieņu,
Nora DeGold