Nora DeGold Parīzē (2017. g.jūnijs)

1Z 300Ielūdzu apskatīties manus īpašos mirkļus Parīzē, kura fascinē ar savu plašumu un skaistumu un kuru caurstrāvo Napoleona uzvaras gars!  

Tā ir pilsēta, pa kuru klīst arābi ar glūnošām ļaunām acīm un cilvēki ar ādas krāsu kā naksnīgais debess jums. Viņi cer, ka kādā ielas stūrī tos gaida koferis ar miljonu, kuru būs nolicis pats Dieva kungs.
Tā ir pilsēta, kur smalkākajās un prestižākajās ielās savus biznesa ubagošanas punktus ierīkojuši bezkaunīgi bēgļi, kuri nenovīdīgām acīm gatavi nolādēt jebkuru pieklājīgi ģērbtu cilvēku, guļot uz saviem netīrajiem un piečurātajiem matračiem. Viņiem nav nekādas vēlmes steidzīgi meklēt pieklājīgu darbu kādā nomaļā Francijas fabrikas cehā.
Tā ir pilsēta, kur nesteidzīgi un pārliecināti pa ielām iet francūži. Viņu skatiens brīžiem vēsta - vai tik nav laiks visus tos salašņas beidzot padzīt no savas karaļvalstības, kur vietējo labās sirdis tiek nelāgi izmantotas?
Jā, tās ir skaistās un greznās Parīzes ielas, kurās Parīzes dāmas pa dienu cēli iepērkas smalkāko zīmolu veikalos un biznesmeņi bauda maltīti dārgākajos un labākajos restorānos, bet naktīs tās pārvēršas par klīstošu bezpajumtnieku sirošanas vietu. Smirdīgi bomži urinē pie grezno namu sienām, bet pa ielām klīst eksotiskas izcelsmes izbadējušās ielaismeitas, ar hipnotisku skatu vilinot savos netīrajos tīklos nabaga franču vīriešus, kurus sievas ir izmetušas no gultas, jo sapratušas, ka nevēlas katru nakti būt par sava vīra kunga spermas uzvākšanas konteineru.
Ko labu darīju Parīzē? Nu protams, smēlos jaunus iespaidos un pa lielam biju noslēpumainos projektos un darbos, par kuriem zinu tikai es un tie, kuriem jāzina. Protams, arī pabūros pasaulslavenajos Parīzes kapiņos un kārtējo reizi uz nāvīti saliku visiem saviem skauģiem un nīdējiem, lai viņiem ātrāk pienāk gals šajā saulītē, lai ar lielu blīkšķi un neglītu skandālu viņi tiktu atmaskoti visas pasaules acīs...

(Foto, teksts ir mākslas projekta Art for progress melnraksts, tas viss ir māksla!)

Ar cieņu,
Nora DeGold