Noras DeGold Parīzes un Versaļas smalkumi gadu mijas noskaņās (2017.g. decembris un 2018.g. janvāris)

pariiizei 3000Ir cilvēki, kas tic – ja Jauno gadu sagaidīsi citā zemē, tad gaidāms īpaši veiksmīgs un izdevies gads. Tā nu sanāca, ka mani mistiskie dzīves ceļi atkal bija iegriezušies smalkajā Parīzē. Vārdu sakot, gandrīz mēnesi biju kļuvusi par īstu Parīzieti. Sanāca tā interesanti – pusi šī laika pavadīju vecajā, bet otru pusi - Jaunajā gadā. Vispirms Parīzē ar vērienu nosvinēju Ziemassvētkus, tad Jaunā gada salūtu Triumfa arkā vēroju ar vietējo aristokrātiju tās dažu minūšu attālumā esošajā dzīvoklī. Jā, tā nu gan man bija varena zīme! Kur nu vēl tiešāka un spēcīgāka par maniem jaunajiem lielajiem panākumiem un uzvarām, kas gaidāmi jaunajā dzīves cēlienā. Nu nav jau nejaušība, kur un ar ko to Jauno gadu sagaidām – tas jau mums pačukst priekšā, kas gaidāms tuvākajā nākotnē.
Kur tik šajā laikā nebiju un ko tik nesadarīju! Sanāca tikties un runāties ar tādiem smalkiem cilvēkiem, ka jutos gandrīz kā pati Sūnu ciema cienījamā karaliene, kura uzaicināta uz pieredzes apmaiņu Parīzes galma dzīvē!
Parīzieši man atkal izrādīja daudzas jaunas vietas. Tās man tā pavēra vēl nebijušu skatu uz Parīzes smalkumiem, ka šoreiz Parīze mani pilnībā apbūra un es tai ļāvos no visas sirds. Arī šoreiz īpaši daudz laika tika atvēlēts dažādu Parīzes kapu apmeklējumiem. Ko tik tajos nesadarīju! Būros kā negudra! Nu ir taču starpība, vai saviem ienaidniekiem visas viņu dzīves sfēras sataisa uz veco labo nāvīti kārtējā Sūnu ciema pažobeles kapsētā, vai visas tās nejaucības dara vietā, kur savā mierā atdusas Parīzes aristokrāti, kuru vārdi visā pasaulē ir plaši daudzināti un slavēti. Šoreiz baudīju ne tikai Parīzi, bet apskatīju arī Versaļu, kurā var sajust Francijas aristokrātijas senās enerģijas. Tā nu tas laiks man pagāja – vienā jautrībā un Parīzes labumos.
Jā, jā, zinu, ka Tev jau līdz kaklam skatīties manas personiskās bildes, kurās apģērbi palikuši kā maisi un vairs nevar apjūsmot manu seksīgo kāju formu. Vairs nesanāk pirms gulētiešanas nodoties ar mani virtuālajā seksa tūrē, jo šie “maisīgie” kankari Tevi īpaši seksuāli vairs neierosina. Jo re, manu mīļo lasītāj, izklaidēs ar aristokrātiju neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir smalku restorānu apmeklējumi. Un man, kā jau īstai Sūnu ciema ļaunajai burvei un talantīgai māksliniecei, redzot to bezgalīgo ēdienu klāstu, ir grūti nepasūtīt un nenobaudīt gandrīz visu ēdienkartes piedāvājumu. Tad nu, kā jau nojauti, šīs gastronomiskās izvirtības nav palikušas bez sekām un nākas savas izplūdušās miesas formas slēpt platos kankaros. Bet nu jau tuvojas pavasaris un sāku jau vilkt ārā savas vecās labās diētas noslēpumus, kā dažās dienās nomest visu lieko svaru bez īpaši lielas piepūles. Bet tas nozīmē, ka tuvojoties siltajam laikam, manas seksīgās bildes atkal varēs atgriezties internetā, turklāt ar jaunu vērienu. Tajās es Tevi izklaidēšu savos piķa melnajos bargās kundzes kostīmos un iespējams, patrenkāšu tavas negatīvās enerģijas ar kādu īstas ādas pletnīti no tālo zemju seksa šopiem.
Nu tā man te iet, mani mīļie fani, ienaidnieki un manis dievinātie skauģi! Cik labi, ka ir internets, vai ne? Pateicoties tam, var sekot līdzi manām gaitām pēc Sūnu ciemā daudz kā piedzīvotā un arī pārciestā. Tak speciāli priekš jums atkal šo to safotografēju, lai ir kur pamielot acis! Protams, ar tām foto lietām vairāk jau centos priekš saviem skauģiem, tālab mani mīļie fani, ceru, ka spēsiet piedot manu apsēstību ar savu ienaidnieku un skauģu mīlēšanu.
Nu ko, paldies Parīzei par saviem smalkumiem! Bet visvairāk paldies Parīzes augstdzimušajai grāfienei, kura visu šo laiku rūpējās par manu labsajūtu un komfortu Francijas galma smalkumos visas šīs nedēļas kamēr biju prom no Sūnu ciema. Jā, Tu tiešām esi īsta aristokrāte! Kas zina, būs vēl nākotnē Sūnu ciematiņā jāsavāc grupiņas, lai mēs-noplukušā ciematiņa iemītnieces varētu pie Tevis celt savas kultūras un smako manieru līmeni!

(Foto, teksts ir mākslas projekta Art for progress melnraksts, tas viss ir māksla!)

Ar cieņu,
Nora DeGold