PSIHOLOĢIJA: Bērna psiholoģiskā novērošana praksē (5. daļa)

   Tika novērots manas draudzenes 10 mēnešus vecā meitenīte, kura ir pieskaitāma pie zīdaiņa vecumposma. Nekad agrāk man nav nācies tik cieši saskarties un vērot zīdaini, darbu veicot izjutu nedrošību, māca šaubas vai tas ir izdevies.

       Cik atbilst vienai psiholoģijas izvirzītai teorijai šis vecumposms?

 

J. Kulberga teorija- skaidri manāms, ka šajā vecumā viņi pazīst vecāku sejas un balsis, tāpat kā pārējos, kas viņiem izraisa labsajūtu.

       Šo bērnu nopietni sāku vērot saņemot uzdevumu attīstības psiholoģijā veikt pētījumus par dažādiem vecumposmiem. Bērnam uzsākot pētīšanas darbu bija palikuši tieši seši mēneši. Pirms tam zīdainim uzmetu ziņkārīgu acu skatienu, un īpaši neiedziļinājos attīstības procesa norisē. Tomēr arī no tā laika bija palikuši daži fakti manā atmiņā par šo meitenīti, ko varēju izmantot pie novērojumu apraksta.

       Novērojumu apraksts.

       Vērojot bēru pamanīju, ka meitenīte šajos mēnešos ļoti strauji auga un arī svars palielinājies divas reizes.

        Ievēroju, ka ķermeņa daļas viņai neaug vienādā ātrumā, rociņas un kājas bija mazākas par rumpīti un galviņu. Guļot bērnam vēl aizvien tuva embrija poza.

       Pamanīju, ka bērns paliek nemierīgs tuvojoties ēšanas laikam, sāka raudāt un izdarīt nemierīgas kustības, no tā var secināt, ka bērns piedzimst ar refleksiem, kas palīdz izdzīvot.

       Vislielākā aktivitāte bija novērojama rokām un kājām, to var uzskatīt, kā pozitīvu priekšnosacījumu koordinācijas attīstībai. Jo, ja tādas nav, tas var nozīmēt, ka bērnam dienās gaidāmas fiziska rakstura problēmas pārvietošanās spējas realizācijā.

       Pirmajos mēnešos ievēroju, ka lielāko daļu no dienas mazulis pavada aizmidzis, aktivitāti izrādīja, kad radās nepieciešamība pēc uztura.

       Bērnam ir labi attīstījusies saskarsme un emocijas, kā arī tuvo cilvēku atpazīšana, jo ieraugot māmiņu atmaiga smaidā un izrādīja prieku. Arī mani ieraugot bērns izrādīja apmierinātību un labpatiku. Bet, kad reiz ieradās pie draudzenes seni neredzēts draugs, bērns saskarsmē ar šo cilvēku bija izbijies un pat sāka raudāt, tātad bērnam ir jau spēja izšķirt savējos no svešajiem.

       Reiz gadījās, ka vienreiz mātei nācās bērniņu atstāt uz ilgāku laiku vienu, Pēc tam varēja pamanīt bērna lielo uztraukumu un nemieru. Bet piekļaujoties māmiņai bērns nomierinājās un kļuva mierīgs. No tā var izdarīt secinājumus, ka bērnam ilglaicīga vientulība ir ļoti nevēlama un kaitīga, jo mazulis vēl nav spējīgs aptvert situāciju.

       Secinājumi.

       Secināju, ka 6 mēnešos bērns jau spēj stipri turēt galvu, sejā parādās emocionālās izteiksmes, cenšas atdarināt pieaugušos.

       7 mēnešos bērns spēj jau nosēdēt bez māmiņas, izdodas pastāvīgi, atmiņa reproducē, atjauno, bailes palikt vienam bez mīļotajiem cilvēkiem.

         10 mēnesī spēj jau ar turēšanās palīdzību spert pirmos solīšus vēl, protams, nepārliecinoši, spēlējas un rotaļājas ar pieaugušajiem.

       No šī veiktā novērojuma secināju, ka bērns pilnībā iekļaujas psihologu izstrādātajos normatīvos, parāda normālu un veselīgu attīstību. Bet staigāšanas procesā bērns ir pat apsteidzis normatīvu, jo tas parasti novērojams tikai no 11-12 mēnešiem.

       Kā arī var piekrist J. Kulberga teorijai, jo redzēju ka tā reāli dzīvē darbojas, kuras pamatojumu apstiprina novērojumos aprakstītā situācija par bērna emociju izpausmi pret tuviniekiem un svešiniekiem.  

Autors: Agnese Liepiņa