PSIHOLOĢIJA: Bērna psiholoģiskā novērošana praksē (3. daļa)

Tika novērots manas mātes brāļa meitas fiziskā, kognitīvā, emocionālā un personīgā attīstība, kā arī cik atbilst vienai no izvirzītajai psiholoģijas teorijai.

Ēriksona teorija- sākumskolas vecumā sāk saasināties būtiska vajadzība iegūt citu atzinību, kā rezultātā veidojas pozitīva vai negatīva attieksme pret sabiedrību, veidojas sociālais tēls. 

 

       Pētāmajam objektam bija 7 gadiņi, viņa pieder pie sākumskolas bērnu grupas, mācas pirmajā klasē.

Fiziskā attīstība.

       Pamanīju, ka meitenei vēl aizvien ir saglabājusies paaugstināta fiziskā aktivitāte. Viņai bija grūti ilgstoši koncentrēt uzmanību pildot mājas darbus, kad šis process ievilkās, meitene sāka nemierīgi grozīties un grauzt zīmuli, tad  vajadzēja darbu pārtraukt un viņai dod atpūtu. Meitenītei īpašas grūtības sagādāja rakstīšana, jo tik labi neveicās, sīkā muskulatūra ir vēl aizvien sliktāk attīstīta nekā lielie muskuļi. Bija vērojams, ka arī acu muskuļi vēl attīstās, jo bērnam ātri nogura acis skatoties televizoru vai lasot ,sāka mirkšķināt plakstiņus. Meitenei bija redzamas traumu pēdas uz celīšiem, kārtējais zilumiņš, jo meitenei bieži gadījās paklupt, vēl ir spontāna un nepilnīgi attīstījusies paškontrole.

Kognitīvā attīstība.

       Ar iestāšanos skolā sākas bērna izziņas procesu pārveidošanās, izziņas procesi pārkārtojas no netīšajiem uz tīšajiem procesiem. Meitenītei šis process attīstījās lēnām, jo viņai nebija pietiekoši izkopts noteiktu prasmju un iemaņu līmenis, kā arī līdzsvarotība, savaldība, spēja koncentrēties un noturēt uzmanību. Šo nelielo atpalicību varētu izskaidrot ar to, ka meitenei pēc brālīša piedzimšanas ir veltīta nepietiekama uzmanība, atradusies viena savā nodabā. Un nonākot skolā, viņa ir apjukusi, jo vecāki nav palīdzējuši attīstīties nepieciešamajām īpašībām priekš skolas. Meitenei ir grūti, bet tomēr bērns cenšas savu iespēju robežās un lēnām virzas uz priekšu attīstībā.

Emocionālā attīstība.

       Var redzēt, ka emocionālajā attīstībā arī savu lomu spēlē tas, ka šis bērs ir vidējais ģimenē. Jo bērns nav īpaši sabiedrisks, vairāk mīl vienatnē rotaļāties, jūtas nedaudz lieks. Vecākais brālis meitenīti pilnībā ignorē, ir pat iedzinis pret viņu bailes, jo bieži moka  bērnu   līdz asarām. Bet jaunākais bērns ir ģimenes centrs, meitenīte izjūt skaudību un brālim netuvojas. Dēļ šiem faktoriem ir sevī ierāvusies un emocionāli vēsa.

Personības attīstība.

       Meitenītei veidojas izteikts melanholisks temperaments, jo ir klusa, sevī ierāvusies, mīl vienatni un izvairās no sabiedrības uzmanības. Bērnam veidojas zema pašapziņa , jo vecāki aizņemti ar jaunāko, vecākajam brālim nevajadzīga, un to visu vēl pastiprina neveiksmes skolā gan ar mācībām, kā arī tiek nepatīkami aizskarta skolā no vienaudžu puses. Ir trausls un viegli ievainojams raksturs. No mazākās neveiksmes ieraujas sevī un kļūst grūti pieejama apkārtējiem.

Novērojumu un secinājumu apraksts.

       Šo 7 gadus veco meitenīti novēroju rotaļu laikā, skatoties televizoru, kontaktējoties ar ģimenes locekļiem un mājas darbu pildīšanas procesā, tas atļāva izdarīt attiecīgos secinājumus un arī piekrist Ēriksona teorijai. Jo tiešām bija redzams, ka meitenei ļoti nozīmīgu vietu ieņēma uzkrātā pieredze atzinības jautājumā, var redzēt kā tās rezultātā veidojas jaunās meitenes  personība. Pieredze ir negatīva un tādēļ šis cilvēks formējas par neveiksminieku, kurš sabiedrību uztvers kā visu nelaimju cēloni. Līdz 7 gadiem izveidojas cilvēka personības kodols, pēc tam tas ir praktiski vairs nemaināms. Lai šis negatīvais paštēls neturpinātu attīstīties uz priekšu lielākos apmēros, vajadzētu censties radīt pozitīvāku vidi, lai meitenīte vairāk atmaigtu pret sabiedrību.

       Fiziskajā attīstībā nav vērojamas problēmas, tā noris pienācīgi attiecīgajam vecumposmam, vienīgās problēmas ir psihē.

Autors: Agnese Liepiņa