PSIHOLOĢIJA: Bērna psiholoģiskā novērošana praksē (2. daļa)

       Tika novērots manas mātes brāļa vecākā dēla fiziskā, kognitīvā, emocionālā un personības attīstība, kā arī cik atbilst vienai izvirzītai psiholoģijas teorijai.

Ēriksons- būtiskākais personības papildinājums šajā periodā ir identitātes veidošanās.

 

       Pētāmajam objektam bija 17 gadi, mācās 11. klasē, pieder pie jauniešu vecumposma.

Fiziskā attīstība.

       Šajā vecumā notiek dzimumnobriešana, tas bija vērojams zēna stājā, kustībās un arī fiziskajā izskatā parādījušās aizvien izteiktākas vīrišķības pazīmes. Notiek gūžu un muskulatūras attīstība, pamanīju zēnam izteikto apmatojumu uz rokām un kājām. Varētu teikt, ka šis zēns īpaši ātri tuvojas pilnīgam briedumam, jo vizuālais izskats ir ļoti vīrišķīgs, parādījušies pat bārdas rugāji, viņš izskatās vecāks savam vecumam.

Kognitīvā attīstība.

       Jaunības periodā cilvēks jau ir apguvis spējas veikt loģiskās domāšanas operācijas, kuras vēl tikai apguva sākumskolā un pamatskolā. Sarunās ar zēnu varēja vērot, kā viņš spēja izvirzīt par apspriežamo tematu savas hipotēzes, improvizēt informāciju, kā arī spēja problēmās atrast nestandarta risinājumus. Zēnā bija vērojamas arvien lielākas spējas pašaktualizēties, pieņemt pastāvīgus lēmumus un attiecīgi savām vajadzībām mainīties. Ievēroju, ka zēnam ir orģināla pieeja dzīvei, jo tas bija manāms gan viņa uzskatos, kā arī ģērbšanās stilā. Apģērbs ir neapzinātais informācijas nesējs par cilvēka iekšējo stāvokli. Zēns pieder pie modernajiem jauniešiem, apģērba izvēlē jūtama savdabīga mākslinieciska pieeja. Zēnā reāli mīt mākslinieka gars, jo ļoti aizrauj zīmēšana, kas arī labi padodas, viņam ir padomā savu nākotni saistīt ar glezniecību.

Emocionālā attīstība.

       Jauniešu periodā emocijas saistās ar visiem izziņas un saskarsmes procesiem kopumā. Bija vērojams, ka zēns ir palicis daudz emocionāli līdzsvarotāks pēdējo gadu laikā. Reti atgadījās impulsīvi un nepārdomāti izlēcieni. Zēnā nebija vērojamas pašrealizācijas un adoptācijas problēmas. Uz skolu devās ar prieku, mājasdarbi netika iekavēti, kā arī sekmju līmenis ir augsts. Zēns zina ko viņš tālāk vēlas darīt, par ko kļūt, tas radījis nosvērtības sajūtu, bet vidusskola viņam ir vidus posms tālākai iespējai mācīties Mākslas Akadēmijā. Nevarētu teikt, ka šis periods zēnam būtu kritisks, jo nebija vērojamas psihopātijas lēkmes, kā arī novirzes uzvedības normās. Draugu izvēlē zēns ir pastāvīgs, ar tiem ir atradis kopīgas intereses un aizraušanās, neradās sajūta, ka viņam būtu tendences iesaistīties apšaubāmās avantūrās. Salīdzinājumā ar pieaugušo jaunietī vēl nav tik efektīvi attīstījušies iekšējie bremzēšanas un paškontroles mehānismi, jo, kad zēns par kaut ko kļuva neapmierināts, iekarsa un nespēja ilgu laiku nomierināties. Jūtu un emociju izpausmes visbiežāk bija novērojamas saskarsmē.

Personības attīstība.

       Var manīt, ka zēns ir izveidojies sangvīniķa un melanholiķa temperamenta tips, pārsvaru ņem sangvīniķa daba. Jo viņš mīl kontaktēties ar apkārtējiem, atvērts, daudz runā. Ir arī vērojama melanholiķa izpausmes, bet tās daudz retāk satopamas, jo tomēr ir arī brīži, kad zēns ieraujas sevī un nav iespējams piekļūt iekšējam stāvoklim. Pie tā varētu būt nospēlējis savu lomu, ka bērns ir vecākais, zaudējis vienīgā bērna statusa priekšrocības. Jo māsu uzskata par traucēkli, kā arī mazāko brālīti. Viņā ir izveidojusies sajūta, ka cilvēki ir konkurence ar kuriem ir jārēķinās, jo jādalās esošajās vērtībās. Bet tā zēnam nav problēma, jo ir optimistisks un virzās uz priekšu pretī mērķim.

Novērojumu un secinājumu apraksts.

       Šo 17 gadus veco jaunieti novēroju kontaktējoties ar vecākiem, vienaudžiem, māsu un brāli, kā arī izdarīju attiecīgos secinājumus no mūsu kopīgajām sarunām. Runājot par Ēriksona teoriju, tai var pilnībā piekrist, ka zēnā notiek personības izveide un nostiprināšanās, jo zēns aizvien vairāk apzinājās savu garīgo potenciālu, kurš tiek pamazām aizvien vairāk attīstīts. Varētu pat teikt, ka zēns pilnībā iekļaujas šā vecumposma vēlamajās robežās un daudz kur tās pat apsteidz.

Autors: Agnese Liepiņa