Nora DeGold. Kā zināt, vai secinājumi par otru cilvēku ir izdarīti pareizi?

Nora Degold secccc 300Tagad, manu mīļo lasītāj, parunāsim par kādu ļoti interesantu lietu – secinājumu izdarīšanu par otru cilvēku. Nu kur tad bez tā, vai ne? Tā taču esam iemācīti jau no bērna kājas – nemitīgi izdarīt secinājumus par katru cilvēku, kas viņš ir, kāds viņš ir, kā izskatās, ko dara utt.
Nu ko, atkal neliela šoka deva. Sāksim ar to, ka pat visaugstākās klases cilvēku pazinējiem nav iespējams izdarīt pareizus secinājumus par otru cilvēku. Tie vienmēr kaut kur tomēr būs pavisam greizi un tieši tas arī viņus iegāzīs. Mēs taču nezinām un nevaram zināt par kādu pilnīgi visu. Mēs līdz galam nevaram ne pazīt, ne izprast, ne saprast otru cilvēku. Un vai tas vispār ir vajadzīgs? Kad nav izdarīti secinājumi par otru, tad atkrīt arī vilšanās viņā, jo tieši šie greizie secinājumi arī liek vilties. Ja to nebūtu, vilšanās nesekotu. Šodien cilvēks ir tāds, bet rīt jau būs cits un vairāk nekad nebūs tāds, kāds bija vakar. Bet vissmieklīgākie ir tie, kuri pēta citus cilvēkus un domā, ka viņi ir sapratuši, kālab konkrētais cilvēks pagātnē ir rīkojies tā vai citādi un, izmantojot ievāktos datus un savus secinājumus par viņa rīcību pagātnē, prognozē šī cilvēka rīcību nākotnē.
Cilvēks ir fenomens, kuru no malas līdz galam nav sapratis un nesapratīs neviens. Saprast un izprast, kas ir cilvēks, var tikai viņš pats, pētot un analizējot sevi. Tikai tā var apjaust, ko gaidīt vai gribēt no sevis, ko spēs vai nespēs, kādi ir izmantotie un neizmantotie iekšējie resursi, kuras ir tās liekās, traucējošās lietas, kuras vienkārši nevajadzīgi iztērē sev atvēlēto laika sprīdi šajā pasaulē.

Nora Degold secccc 2000

(Foto, teksts ir mākslas projekta Art for progress melnraksts, tas viss ir māksla!)

Ar cieņu,
Nora DeGold