Kā Nora DeGold Parīzē kopā ar vietējo aristokrāti vērienīgi piecūkoja kādu pagrabu ar melno maģiju jeb radīja īpašu mākslas darbu

ttt333Jā, manu mīļo lasītā, ko tik es nesadarīju tajā Parīzē! Ir tā, ka daudzas lietas pat stāstīt un rakstīt nevar. Pēdējās kauna jūtas pazaudējusi vēl neesmu, taču tālu no tā vairs nav. Ja godīgi, tad jāatzīst, ka tādu kaunu jau īpaši nepazīstu, jo ar to nevienu tā pa smalko (vai pa prasto) taču neapkrāpsi. Ja labi krāpt neproti, tad ne tos zelta podus iegūt, ne dzīvē tālu tikt.
Tad nu Parīzē kāda burvīga, augstdzimusi tīrasiņu aristokrātijas dāma izmisumā vērsās pie manis – vecās labās ļaunās burves un mākslinieces pēc palīdzības, vai nevaru viņas māsas - ļaunās trollenes pagrabā izveidot tādu mākslas darbu, kuru ieraugot, šī uz līdzenas vietas dabū tādu nervu sabrukumu, ka ar steigu jābrauc uz trako namu atdabūt sevi normā. Viņai – īstai aristokrātei ar māsu nu galīgi neesot paveicies, jo šī esot tikai pusmāsa, kuras tēvs bijis kāds nezināms neģēlis, kas kādā tumšā vakarā izvarojis viņas māti. Pēc šī traģiskā notikuma māte palikusi grūta. Ilgstoši nespējot atgūties no pārdzīvotajām šausmām un šoka, māte laikus nepaspēja iztaisīt abortu, kā rezultātā pēc deviņiem mēnešiem pasaulē nāca īsts nešķīstenis, kas tagad visiem bojā dzīvi, tai skaitā arī savai māsai. Nešķīstene gadiem ilgi ne tikai dara kaunu ar prostitūciju visai ģimenei un katru dienu pieņem “lētā gala” večus, bet esot apsēsta ar seksu tik ļoti, ka neatteiks pat izbadušam klaidonim turpat uz ielas. Turklāt viņa vērpjot intrigas, aprunājot, ceļot neslavu savai māsai un pat nodarbojas ar šausmīgām melnās maģijas burvestībām tādā mērā, ka nevienam nekur vairs neesot glābiņa. Vēl viņa aizraujas ar alkoholu un pārdzērusi jēgu, regulāri kaila skraidot pa Parīzes centra ielām, biedēdama pilsoņus ar saviem kārtējiem šokējošajiem izgājieniem. Jābīstas arī ir, jo afekta stāvoklī viņu nespētu neitralizēt pat desmit vīri. Un vēl aristokrāte pačukstēja, ka viņas pusmāsa pat regulāri izmantojot savu pieaugušo dēlu incestam. Kā vēl viņa cienījamās aristokrātes dzīvi ir pārvērtusi par murgu, es labāk neturpināšu, jo nesagatavotiem prātiem lasīt tādas šausmas var būt vēl trakāk, kā skatīties baisāko šausmu filmu.
Izmisusī aristokrāte lūdza mani doties viņai līdzi uz šīs nešķīstenes mājas pagrabu. Tad nu kopā taisījām šo lielo mākslas darbu, lai iepriecinātu viņas māsu - nešķīsteni, kad viņa agrāk vai vēlāk ieradīsies pagrabā, lai noliktu tajā savus kārtējos krāmus. Jā, kas tik tur netika darīts! Lai taptu šis šedevrs, mēs vispirms braucām uz smalkiem Parīzes kapiem, lai dabūtu kapu smiltis. Pie reizes salasījām arī beigtu putnu melnās spalvas. Pierakām kapu smiltis un sapildījām tās maisos, pa kluso apzagām pat mirušo kapiņus, lai topošajam mākslas darbam būtu īstas kapu puķītes. Salējām vairākas pudeles ar kapu ūdeņiem, apbraukājām dārgus maģijas veikalus, nopirkām rituālo apmetni un nāves masku. Arī spoguli izmantojām, lai nešķīsto radījumu ātrāk ierautu aizspogulijā. Lai rezultāts būtu īpaši iespaidīgs, ar apvārdotu kapu ūdeni pielaistījām nešķīstenes zābakus. Kā redzi, viss šis mākslas darbs tika arī iemūžināts. Manuprāt ir sanākusi tiešām iespaidīga performance, kurā katrs saskatīs kaut ko sev svarīgu.
Tā lūk, manu mīļo lasītāj, izklaidējās franču aristrokrātija! Aristokrātes pacietības mērs bija izsīcis un naids pret māsu bija tik liels, ka viņa uzmeklēja ar savu spēku un radošumu izdaudzināto Austrumieropas ļauno burvi un mākslinieci. Jā, es tieku saukta pēc glābiņa pat smalkos Francijas aristokrātijas namos. Jā, nedod Dievs nokaitināt smalkas dāmas! Kā tas viss beigās var izvērsties, zināt nevar neviens! Pavisam traki viss beidzās aristokrātes pusmāsai – dabūja savā pagrabā īstu mākslas darbu, par kuru esmu pārliecināta, viņa to uzņems ar tik vētrainu prieku un sajūsmu, ka no lielām dusmām melns gar acīm noskries.
Starp citu, visiem tiem, kuri nezina, pačukstēšu, ka pagrabs simbolizē cilvēka zemapziņu. Viss, kas tajā tiek glabāts un darīts, ietekmē ne tikai pagraba saimnieku, bet arī visas mājas iemītniekus. Jā, cilvēks sēž savā smalkajā dzīvoklī un domā, ka nonesot vecos vai nevajadzīgos krāmus pagrabā, stāsts beidzas, taču izrādās, ka visi šie pagrabā nonestie krāmi spēj atstāt savu ietekmi uz cilvēku un viņa dzīvi. Nu nav šajā dzīvē nejaušību! Mēs visi ar smalkiem enerģētiskiem pavedieniem mazāk vai vairāk esam saistīti ar visu un visiem. Kādam kaut ko nobrucinot, mēs iegūstam, savukārt nobrucinot mums, iegūst kāds cits, jo enerģija ir kā ūdens uz šīs planētas – tās ir tik daudz, cik tās ir. Ne vairāk, ne mazāk. Tad nu cilvēciņi visus tos lielos karus taisa – lai atņemtu citiem un dabūtu vairāk, jo kam vairāk tiek, tam lielāka jauda, bet kam lielāka jauda, tam smalkāka un bezrūpīgāka dzīve šeit – uz Zemes ir garantēta.

1ttt

2ttt

3ttt

4ttt

6ttt

7ttt

(Foto, teksts ir mākslas projekta Art for progress melnraksts, tas viss ir māksla!)

Ar cieņu,
Nora DeGold