Noras DeGold brīnumrecepte, kā uzveikt slimību

Nora DeGold vajprata genocits300Šajā pasaulē vesels cilvēks tiešām jau ir liels brīnums. Satikt kādu, kurš gada laikā nav ņēmis mutē nevienu pašu tableti, ir vēl lielāks brīnums. Gandrīz visi vairāk vai mazāk esam slimi, jo vai tad tā ir veselība, kad atkal piemeklējusi ikgadējā gripa vai kārtējās iesnas? Nu jā, tās jau tādas “vieglās” slimības.
Zinu jau zinu, ka ar nepacietību gaidi to brīnumrecepti veselībai un nesaproti, ko tik ilgi leju ūdeni. Nu ko, vispirms sāksim ar to, ka šī brīnumrecepte nebūs nekas vairāk, kā mans skatījums un manas domas. Bet varbūt tomēr tas ir kas vairāk un Tev var iepatikties mans rakstītais par mūžam aktuālo veselības tēmu? Es domāju tā - ja Tu jau no šodienas sāktu veikalā rūpīgi izpētīt katru rokā paņemto pārtikas produkta paciņu un izlasītu šī produkta sastāvu, turklāt turpinātu to darīt visu dzīvi, tas būtu milzīgs ieguldījums tavā veselībā. Jo vairāk Tu sāktu iedziļināties, jo ātrāk saprastu, ka gandrīz visi lielveikala produkti ir sakrāsoti ar šausmīgām ķīmiskām krāsvielām, tajos salikti simts un viens ķīmiskais garšas uzlabotājs un pastiprinātājs, nemaz nerunājot par visām tām konservantu kaudzēm, kuras ļauj produktiem mētāties pa veikalu plauktiem gadiem ilgi. Tu konstatētu faktu, ka pilnīgi viss, ko ēdi līdz šim, ir burtiski saindēts, jo reāli notiek klaja cilvēku indēšana, turklāt masveidā. Bet kas neizbēgami notiek tad, kad cilvēks diendienā ēd indes? Jā, tieši tas arī notiek – cilvēks sāk slimot ar vienu, tad ar otru, pēc tam jau ar trešo slimību utt., līdz vienu dienu slimības dēļ nomirst pirms laika.
Ja pavēro veikalu plauktus, tad ieraugi, cik maz ir to produktu, kurus rotā zaļais “eko” karodziņš. Tikai tas garantē, ka vari ēst produktu, kas augšanas procesā vai pie sagatavošanas nav ķīmiski apstrādāts. Kad sāku pētīt to produktu sastāvu, kurus parasti ēdu, es pilnībā atteicos no šiem saindētajiem produktiem. Pēc zināma laika jau sajutu, ka mana veselība acīmredzot sāk uzlaboties. Jā, Sūnu ciemā taču ir tik daudz pamestu zemju, brūkošu lauku sētu, aizlaistu un nekoptu dārzu. Dzenoties pēc dīkdieņa dzīves pilsētās un veikalu labumiem, šie ķīmiski saindētie pārtikas produkti manuprāt ir padarījuši mūs par daudz slimākiem, nekā būtu jābūt. Tad nu arī esam tikuši pie īpaši labas dzīves, kurā mūs uztur tikai ripas, lai daudz maz spētu tikt galā ar ikdienas darbiem un rūpēm.

LEJUPIELĀDĒ ATTĒLU UZ SAVU DATORU:

Nora DeGold vajprata genocits2000

(Foto, teksts ir mākslas projekta Art for progress melnraksts, tas viss ir māksla!)

Ar cieņu,
Nora DeGold